EMOCIJAS UN VIRZĪBA

Gatavojoties pieaugušo dzīvei, bieži vien nonākam pie secinājuma, ka labāk tomēr ir nejust. Emocijas traucē, tās ir nepastāvīgas, kā arī aptumšo spēju pieņemt racionālus lēmumus. Uz jūtām nevar paļauties. Plašs emociju spektrs tiek atstāts bērnībā. Ne pašiem, ne citiem nav īsti izturams ne bērna eksplozīvais prieks, ne aizgūtnēm raudāšana, tas viss tiek aizmests vienā kaudzē ar kaprīzēm un niķiem. 

Savukārt pusaudžu laika aizrautība, romantisms ar laiku tiek norakstīti kā naivums un pieredzes trūkums. Pieaugušo dzīvē tad nākas sadzīvot ar sauso atlikumu. Kad emociju repertuārs ir samazināts līdz minimumam, izrādās, ka dzīvei pazūd krāsas. Zūd jēgas sajūta. Nekas it kā neriebjas, bet arī sajūsmu nekas īsti neizraisa. Un situāciju neuzlabo ne atkarības, ne depresija, ne pastaigas svaigā gaisā. 

Viens no paņēmieniem pozitīva emocionālā tonusa uzturēšanai ir pamanīt patīkamus sīkumus un priecāties par tiem. Izkopt jūtas palīdz arī ikvakara bilance – atsaukt atmiņā dienas bēdīgos vai kaitinošākos notikumus, atcerēties dienas priekus. Atcerēties, pateikties, piedot un atlaist, būt mierā ar sevi. Vērts arī laiku palaikam sev atgādināt: "Es drīkstu just, es drīkstu būt". 

Kad atjaunojam savu emocionālo plūsmu, virzības sajūta dzīvē atgriežas dabiski. 

Pēteris Draguns

Nav komentāru

Komentēt