Tad, kad tu baidies, tas nozīmē, ka faktiski esi nonācis līdz tam, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Pārvarētu, uzvarētu, aizietu, atrisinātu… beidzot izdarītu kaut ko sev tik vēlamu un nepieciešamu. Iespējams, teiksiet –“Kā tad tā!? Bailes taču ir ienaidnieks, tās attur, traucē vēlamās pārmaiņas!” Nē, netraucē vis. Patiesībā bailes veicina un pat alkst pārmaiņas. Tikai savdabīgā veidā. Bailes vienmēr ir par drošību. Tās aktualizē drošības jautājumus – citiem vārdiem – stimulē saprātu atbildēt skaidri un saprotami – vai nebūs sliktāk, vai izdosies, ko darīsi, ja nesanāks kā plānots, vai neaiziesi bojā? Ja atbilde uz baiļu drebekli ir – es būšu beigts un pagalam, tad palieciet, kur esat. Pārmaiņām vai izaicinājumam vēl neesat gatavs. Savukārt, ja atbilde uz baiļu uzdotajiem jautājumiem ir, ka sliktākajā gadījumā tikai dabūšu nobrāzumus, kurus ir iespējams sadziedēt, bet dzīvs palikšu un varēšu turpināt pārmaiņu ceļu, tad bailes ir uzvarētas. Bailes prasa, lai ar abām kājām stāvam realitātē, lietojam saprātu un lai mums būtu arī rīcības varianti jeb plāns B un C rezervē.