LAIME GALVĀ

Zinājāt, ka mums ir pilnīgi normāli justies ikdienā apmierinātiem un laimīgiem? Gan jau, ka nojausma ir, bet ne vienmēr šīs sajūtas var izbaudīt... Citreiz pat vecās, labās metodes labsajūtas iegūšanai nestrādā. Īpaši, ja ilgstoši pārsvarā esam stresainā un nomāktā stāvoklī. Un, ja vēl šī laimes sajūta vispār nekad tā simtprocentīgi nav piedzīvota, piemēram – nezinu, neatceros, kā tas ir būt laimīgam, mīlētam utt.?! Ko darīt?

Atbilde ir vienkārša - apzināti atkal un atkal piepildiet savas smadzenes ar jaunu un pozitīvu pieredzi! Veidojiet jaunus neironu ceļus smadzenēs! Teiksiet – nu jā, viegli pateikt! Tieši tā – pateikt viegli, bet, lai panāktu rezultātu, sajust ilgi kāroto (te var nosaukt katrs pats, ko grib), ir jāpieliek pūles. Un nevis tāpēc, ka tas ir smagi, bet gan tāpēc, ka tas jādara REGULĀRI UN ILGTERMIŅĀ. Tieši tāpat kā jātrenē muskuļi. Grūtākās ir pirmās 45 dienas.

Jaunie neironu ceļi veidojas lēni, ja atstājam šo procesu pašplūsmā. Un šo darbu neviens nevar izdarīt tavā vietā, tieši tāpat kā tu to nevari paveikt cita vietā. Tas no tās pašas sērijas par laimi – cilvēkam ir tendence domāt, ka kāds vai kaut kas darīs viņu laimīgu. Vīrs vai sieva, partneris, bērni, draugi vai vispār pasaule. Pilnīgas muļķības! Ja šis neironu ceļš, kurš atbild par sajūtu “laime”, nekad nav bijis vai ir „aizaudzis”, tas pats KĀDS miljonu pie kājām var nolikt un stāstīt mums par savu mīlu 24h diennaktī, nebūs šīs brīnišķīgās sajūtas, jo tā gandrīz NEKAD nav lietota.

Protams, tam varbūt dažādi legāli iemesli – nelabvēlīgi apstākļi ģimenē bērnu dienās, smaga dzīve, neveiksmes karjerā utt. Paradokss, jo cilvēkam mazāka dzīves pieredze, jo vieglāk ir aktivizēt neironu saites, kas atbild par laimes sajūtu, jo vecāki paliekam, jo mazaktīvākās tās kļūst un jāpieliek mega pūles, lai tās aktivizētu. Tomēr mēs varam apzināti izvēlēties nebūt situācijas un apstākļu vergi. Kas bijis –bijis, tagad esmu pieaudzis un varu pats parūpēties par savu sajūtu fonu. Rūpēties katru dienu, ilgtermiņā!

Nesagaidīt to brīdi, kad iestājas visslikti.lv un tikai tad pajautāt – kā gan es varētu sevi iepriecināt šobrīd. Jo te ir viens āķis – neironi izveidos jaunu saiti, jā! Bet! Šīs saites neatņemama sastāvdaļa pirms laimes sajūtas būs intensīvs stress. Lai šis stāvoklis neieslēgtos, noderēs iekšējā stop jeb pauzes poga. Turam nospiestu, līdz stresa radītā trauksme pāriet. Visticamāk, ka pa to laiku pasaule nesabruks un neviens bojā neaizies. Toties pēc brīža varēsi izveidot vai nostiprināt jau esošo pozitīvo neironu saiti.

Nu tad praktiski ko var darīt?

Piemēram – katru dienu sarūpēt sev 3 baudas vai prieka brīžus – dienas svarīgākais uzdevums! Un tam nevajag obligāti tērēt milzīgas summas. Kaut vai mazās baudiņas – gards ēdiens, dzēriens, tava super mūzikas izlase, grāmata vai smaržīga vanna. Tieši to, kas tev sagādātu prieku, un katru dienu! Ideāli, ja vari izdomāt arvien jaunus un jaunus veidus, lai pieredze nostiprinās smadzenēs!

Mazās uzvaras – nedēļas sākumā nosaki sev trīs izaicinājumus visai nedēļai. Tādus, kurus tu zini, ka tiešām vari izpildīt. Kaut vai aiziet uz sporta zāli vismaz vienu reizi (nevis 4as obligāti!) Katru izaicinājumu pārvarot, tu dabūsi uzvarētāja sajūtiņu. Izklausās smieklīgi, bet strādā 🙂 ! Un lēni un pamatīgi nostiprinās sajūta - es varu. Man sanāk! Jaunie neironu ceļi, kas ražo pozitīvās sajūtas, nostiprinās un veidojas jau ar daudz mazāku piepūli.

Un kā jums visiem iet ar sevis iepriecināšanu un mazajiem izaicinājumiem? Esat mēģinājuši? Padalieties ar idejām un pieredzi tepat zemāk komentāros! Tas būs interesanti!

Lai pavasarīgi noskaņojumi un krokusi sirdīs!

Nav komentāru

Komentēt