* *
Pirmās lamatas, kurās gribot negribot nākas iekrist jebkuros meklējumos, arī sevis meklējumos – tā ir informācija. Kaut arī, ejot līdzi laikam, mēs iemācāmies informāciju uztvert un apstrādāt ar katru dienu arvien lielākos apmēros, labuma no tās, šķiet, kļūst proporcionāli arvien mazāk un mazāk.
Galu galā iespējams izlasīt milzum daudz grāmatu par pašapziņas celšanu, bet tā arī nespēt izkļūt no mazvērtības sajūtu dūksts. Analoģiski – dažādu terapiju rezultātā iespējams atklāt, no kuras bērnības traumas kurš mūsu personības defekts ir izrietējis, taču šīs zināšanas vien mūs nepadara veselākus vai laimīgākus.
Veselāki mēs kļūstam, kad no jauna atgūstam savu pazaudēto spēku. To spēku, to personības šķautni un resursu, no kura kaut kādā dzīves brīdī paši esam nolēmuši atteikties. Un šīs sajūtas diezin vai iespējams raksturot kā prieku par atbildētu jautājumu un apmierinātu zinātkāri. Drīzāk gan kā diskomfortu – līdzīgi tam, ko izjūtam brīdī, kad atjaunojas asinsrite notirpušai kājai.
Kad asinsrite ir atjaunojusies, mēs vairs daudz neprātojam, kā gan sanāca kājai tā notirpt. Un ko kāja juta brīdī, kad neko nejuta. Mēs vienkārši ejam uz priekšu, izbaudām kustību brīvību.
Cieņā,
Pēteris Draguns
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.