Toties, tad, kad vismazāk gaidām un bieži vien – pat arī nemaz nav vaļas ļauties Iedvesmas apkampieniem, kundzīte ir klāt! Braucot automašīnā, īsi pirms pašas aizmigšanas vai darot pavisam cita satura darbus. Tas tikai pierāda to, ka kaprīzā kundzīte nu nekādi nevar pieļaut, ka viņu negaida un nepievērš uzmanību. Tad tā nāk virsū kā mākonis!

Tātad, lai iedvesmas enerģiju varētu pavērst vēlamajā virzienā, jābūt prāta un dvēseles saskaņai. Nekāda steiga, supervajadzība, jebšu „vajag jau vakar” vai citas tikpat plosošas sajūtas – tas viss izārda tik trauslo iedvesmas noskaņu. Bez tam, nepieciešams arī samazināt galarezultāta nozīmīgumu gandrīz līdz nullei. Darīt darīšanas pēc, sev par prieku. Ja darbība būs citu prieka pēc un pašam tikai mokas vien, nekas jēdzīgs nesanāks. Ideja tāda, ka radošuma mērķis ir baudīt pašu procesu, bet rezultāts un prieks par iznākumu ir atstājams it kā otrā plānā – kā iespējamais ieguvums.

Tādējādi Iedvesmas kundzei tiek parādīts, ka kaut kā īpaši un speciāli viņu negaidām, nepiesaistām utt. Atceramies kaprīzās kundzītes principu – tā nevar izturēt, ka bez viņas var iztikt! Un tad Iedvesma atnāk pati! Tieši darīšanas brīdī – ne saukta, ne aicināta! Tā savaldzina mūs ar savām superidejām un pacilājošām noskaņām, par ko esam pateicīgi un darbojamies uz urrā! Rezultātā burvīgā kundzīte Iedvesma gandarīta apgriežas uz papēža un dodas prom līdz nākamajai reizei...

Lai visiem radošs un prieka pilns laiks!