Vērts zināt un risināt
JA VIEGLI UN BIEŽI APRAUDIES – sadzīvē, strīdos, vai kad pietrūkst spēka, tas nozīmē, ka, visticamāk, situācijā ir iesaistījusies tā struktūra, ko Spoguļošanā sauc par Iekšējo bērnu. Tad tu izjūti žēlumu pret sevi vai kādu citu. Tu izjūti netaisnīgumu, pamestību vai pat agresiju, kuru, iespējams, pat nezini, kā un pret ko izpaust. Ja tavas asaras ir ar žēluma nevis prieka un aizkustinājuma noskaņu, tas liecina, ka atrodies iekšējā konfliktā ar sevi un to vajag atrisināt. Pats no sevis šis stāvoklis nekur nepazudīs.
BAILES NO LAIMES ir vienas no lielākajām un baisākajām bailēm, ko varam piedzīvot. Tās ir bailes, kas sargā no pārmaiņām. Tās rūpējas, lai nemainīga paliktu mūsu "komforta" zona, kurā visu varam "kontrolēt". Šīs bailes rada pretestību. Gan iekšēju (piemēram, aizliegumu priecāties, jo tad būs jāraud), gan ārēju – notikumus, kas pierāda, ka neesam savas laimes cienīgi (piemēram, nopērku biļetes uz kūrortu un salaužu kāju kā pierādījumu sliktajai karmai).
Ir vērts ieskatīties šajās bailēs un transformēt tās. Viena no jaudīgākajām metodēm, lai to izdarītu, ir Spoguļošana. Piesakies!
Viens no neparastākajiem trauksmes avotiem ir tas, ka MUMS ILGSTOŠI VEICAS UN VISS IR LABI. Viss notiek pēc mūsu prāta. Mums ir foršs darbs, ģimene, viss notiek un mēs sākam gaidīt nelaimi. Tik ilgi gaidam, kamēr sagaidam. Ja jums dzīvē viss ir labi, bet tomēr ir trauksme, tas nozīmē, ka esat sev nākotnes ceļā salikuši bubuļus, jo viss taču nevar būt labi mūžīgi... Var! Tas, ka ir labi un esam laimīgi, ir norma, viss pārējais uz normu neattiecas. Ja ir trauksme, tad ziniet, šīs trauksmes avots esat jūs un tikai jūs. Neviens cits trauksmi mūsos izsaukt, bez mūsu līdzdalības, nevar. To ir vērts zināt un risināt.
JA TEV VISS KRĪT UZ NERVIEM, apkārtējie tracina un kaitina, tad, visticamāk, neesi noskaidrojis šī stāvokļa patieso iemeslu. Vai arī neesi ticis ar to galā. Iespējams, dari to, ko īstenībā nevēlies, iespējams, ir uzpeldējusi agresija, kurai nezini vai ir nesasniedzams adresāts. Bet agresijai vajag adresātu. Ja reiz tā ir radusies, to ir jānovada. Var, protams, bļaut spilvenā, pie stūres sēžot, lamāt citus satiksmes dalībniekus, skriet, ēst šokolādi, bet īstais iemesls paliks neatrisināts un grauzīs no iekšpuses. Spoguļošanā šādu stāvokļu patiesos iemeslus ir iespējams ātri atklāt un atrisināt.
JA TU NESAPŅO, SAPŅI NEPIEPILDĀS. Pagātnē pārciesto aizliegumu, nosodījuma, vardarbības, kauna un pašpārmetumu dēļ mēs ļoti bieži vien aizliedzam sev sapņot, bet uzmanību pārfokusējam tikai un vienīgi uz šķietami drošo ārējo realitāti. Tomēr šādi mēs arī zaudējam piekļuvi ļoti būtiskam dziļās pašregulācijas resursam: mēs sākam gribēt arvien mazāk, mūsu iespēju loks kļūst arvien šaurāks. Galu galā nonākam depresīvā neizbēgamībā, neticībā saviem spēkiem un pasaules labvēlībai.
Spoguļošanas metode palīdz atraisīt šo resursu, dzīvē ļaujot saskatīt jaunas krāsas un plašākas iespējas.
Ja jūsu vecāki jūsu bērnībā spēja UZ JUMS APVAINOTIES UN AR JUMS NERUNĀT, tad tas ir sods bez gala jeb bezgalīgs sods. Bērns nezina, kas viņam jāizdara un cik sodi jāizcieš, lai viņam tiktu piedots. Turklāt vecāki vēl deklarē, ka mīl šo bērnu. Tas izveido mazohistisku sķautni, kur vēlāk dzīvē cilvēkam, lai noticētu mīlestībai, ir jāpārdzīvo sods, vēlams bez noslēguma. Ja pret jums bērnībā tā izturējās, jums ir jāatpazīst sevī šī destruktīvā, mazohistiskā šķautne. To ir vērts zināt un risināt.
JA AR TEVI IZVAIRĀS DRAUDZĒTIES vai arī tev tikpat kā nav vai vispār nav draugu, tad ir vērts noskaidrot, kāpēc un to atrisināt. Iespējams, arī pamani, ka tev ir nepatīkami atvadīties no cilvēkiem, ar kuriem pavadīji brīvo laiku, pamani, ka reizēm, kad esi ciemos, tev maigi norāda, ka laiks doties mājās. Tu mēģini pieķerties, būt labs un gādīgs, vai gluži otrādi – sēdi mājās un pukojies, ka neviens tev neraksta vai neuzaicina ciemos. Faktiski tu neviļus uzvedies kā pamests bērns. Neuztraucies, tu pie tā neesi vainīgs! Tev attiecīgi uzvesties liek dziļi zemapziņas stāvokļi, kurus, visticamāk, bērnībā tev “iepotējuši” pieaugušie. Ar Spoguļošanas palīdzību to visu ir iespējams labot.
Ja tev ir SAJŪTA, KA TŪLĪT, TŪLĪT BŪS LABI, ka ilgstoši mocījušie jautājumi drīz atrisināsies, tad tiek intensīvi lietota cerība. Šajos gadījumos cerība spēlē pret pašu cilvēku. Šīs ir nelabas zemapziņas straumes, kurās cilvēks atrodas. To ir vērts zināt un risināt. No nelaimes upes ir jāizkāpj un no viltus cerības ir jāatsakās.
Ja jūs dzīvē PIEKĀPJATIES CITIEM VAIRĀK NEKĀ JUMS TO GRIBĒTOS, jūsos ir piekāpšanās kods. Piekāpšanās nevietā ir saistīta ar nespēju pateikt - nē! Jūs saprotat, ka vajadzētu cilvēkam atteikt, bet nespējat un iesaistieties lietās, kuras nav jūsu. Tad sākat manipulēt - izzagt laiku sev, nolocīties no sasolītām lietām utt. Par to jūs jūtat vainu un kaunu, bet šīs jūtas absurdā veidā dzen atkārtot manipulatīvo piekāpšanās ciklu. Tas viss arī pievelk fizisku un emocionālu vardarbību no citiem. Šo piekāpšanās kodu ir jālauž, bet lai lauztu, ir nepieciešams apzināties tā izcelsmi. To ir vērts zināt un risināt!
JA JŪTI AIZVAINOJUMU PRET VECĀKIEM, tad to ir jāatrisina. Dusmas, aizvainojumi, pārmetumi pret jebkuru cilvēku, bet jo īpaši pret vecākiem (dzīviem, mirušiem, par maz vai nekad nesatiktiem) jauc iekšējo harmoniju. Tas traucē cilvēkam saņemt un izjust mīlestību, kā arī mīlēt citus. Neatliec un sakārto šos jautājumus – kļūs vieglāka un mīļāka dzīvošana!
JA BIEŽI DOMĀS KAVĒJIES PAGĀTNĒ pie kāda nerealizēta sapņa vai projekta, vienlīdz piedzīvo nožēlu un skumjas par to, ka tas nav izdevies, to ir vērts risināt. Šai parādībai ir tendence laika gaitā pārvērsties par enerģijas sūci, caur kuru aiztek lielākā daļa radošās enerģijas un vēlme realizēt jaunas idejas izdziest jau sākumā.
Neatkarīgi no vecuma, kurā tas notiek, cilvēks sapņojot patērē zināmu daudzumu spēcīgas enerģijas. Viņš it kā to investē nākotnē. Vienlaicīgi tā dod sparu realizēties tagadnē un virzīties uz mērķi. Ja sapnis kādu iemeslu dēļ nepiepildās, tad šis te enerģijas daudzums, emociju kopums un virzība it kā aiziet nebūtībā, cilvēkam iestājas nožēla un vilšanās. Un tās aktivizējas ik reizi, kad cilvēks iedomājas par zaudēto.
Tādējādi tērē iedvesmu, spēkus un ticību, kas ir paredzēta jauniem sapņiem un projektiem. Tā darbojas sevis šaustīšana un nožēla par nebijušo pagātnē. Nepiepildītā sapņa enerģija ir jāņem atpakaļ, neatkarīgi no tā, vai tas vēl ir aktuāls vai nav.
Kamēr sapņa enerģiju nepaņem atpakaļ un projektu neaizver, šīs sūces, kuras paši radām, traucē virzīties uz priekšu un sasniegt savus mērķus. Lai izdodas apzināt visus savus atstātos sapņus un paņemt atpakaļ to, kas pienākas mums!
Ja ilgstoši nepamet sajūta, ka savās problēmās esi pavisam viens un tik dziļi, ka izeja vairs nav saskatāma, vērts zināt, ka resursi tam, lai mēs virzītos uz priekšu, uz attīstību, vienmēr atrodas mūsos pašos. Tomēr tiem piekļūt varam vienīgi drošā vidē. Galu galā drošība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām!
Darbs Spoguļošanas grupās veidots tā, lai šo drošo vidi radītu kā pamatu personīgai izaugsmei. Tā ir vide, kur bez tiesāšanas, nosodījuma un padomu došanas iespējams atgriezties pie sava personīgā spēka. Pie spēka, kuru dažādos dzīves notikumos esam iztērējuši bailēm, nedrošībai un pašpārmetumiem. Soli pa solim virzoties iekšējās izaugsmes virzienā, pamazām mainās arī situācijas ārējā pasaulē.
Ir patīkamas sajūtas, veselība, bet ir arī nepatīkamas un slimība. Gudrība un tālredzība ir tajā, ka mēs SAJŪTAM SEVI UN INVESTĒJAM SEVĪ tad, kad esam labās sajūtās un veselībā. Tas ir daudz lētāk un patīkamāk nekā ārstēties. Sajūtot sevi veselu, mēs varam sevī atrast potenciālu sliktākām sajūtām un potenciālu labām un vēl labākām. Pēc dziļākās būtības mums jābūt veselīgiem un laimīgiem vienmēr. Ir vērts zināt savus potenciālus, un ja tajos ir potenciāli nepatīkamas sajūtas, tad tās jārisina pirms tās ir devušas savus neglītos ziedus. Sevis jušana un darbs pie savu sajūtu lauka kopšanas ir mūža darbs, nevis īslaicīgas akcijas bieži, kad jau ir ļaunuma ziedi saziedējuši un mēs jūtamies slikti.
JA TU RĪKOJIES TĀ, KĀ SKAITĀS PAREIZI, bet jūties slikti, tad tu atrodies iekšējā konfliktā. To ir jāatrisina, jo ilgstošs iekšējais konflikts veicina saslimšanas. Visticamāk, tevī konfliktē tavas personīgās vajadzības ar uzspiestām, aizgūtām vai citādi tev “pielipušām” svešām vērtībām vai uzvedības modeļiem. Rezultātā tu nedzīvo savu dzīvi. Ir vērts to atrisināt, lai atgūtu dzīvošanas vieglumu un prieku.
JA REGULĀRI SATOPIES AR CILVĒKIEM, KURIEM NEKAD NEESI GANA LABS, ja šī sajūta aktivizējas ikreiz, kad komunicē ar viņiem, ja viņi norāda uz taviem trūkumiem un tas sāp, izraisa trauksmi, bezizejas sajūtu vai agresiju, tad to ir vērts izpētīt un risināt. Stāsts šeit nebūs par attiecīgajiem cilvēkiem, bet par tevi. Kas notiek tevī, kādas noskaņas tur valda un kāda pašam ir attieksme pret sevi? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem būs jāatbild. Problēma ir tajā, ka tevī ir kas tāds, kas šādus cilvēkus pie tevis piesaista. Tevī ir neapzināta atļauja viņiem būt tavā dzīvē un attiecīgi uzvesties. Arī atbildes un risinājumi ir tevī. To var un vajag atrisināt, jo tā tu ieraudzīsi un akceptēsi savu talantus, prasmes un patieso vērtību.
Vērts zināt savu KOMFORTA ZONU, izpētīt to un paplašināt tās robežas. Katram cilvēkam komforta parametri ir atšķirīgi. Tomēr lielākā daļa no tiem ir izmērāmi – izsakāmi centimetros, kilogramos, sekundēs un valūtā. Tādēļ laiku pa laikam ir vērts pieķerties savas komforta zonas auditam – novērtēt aktuālo situāciju, prognozēt attīstības iespējas un riskus, galu galā veikt inventarizāciju, norakstīt vecos aktīvus, atbrīvot telpu jaunajam.
Neatkarīgi no tā, cik liela ir mūsu komforta teritorija – šauras pagultes robežās vai hektāros mērāma – svarīgi apjaust, ka tikai vienīgi mēs paši esam atbildīgi par to, lai šī komforta zona būtu patiešām komfortabla. Tikai un vienīgi mūsu pašu ziņā ir noteikt savus labsajūtas parametrus, mainīt uzstādījumus. Ja ikdienā jūtams labo sajūtu deficīts, to ir vērts risināt.
Ja jums ir novērojamas IZTEIKTAS ĶERMEŅA SVARA IZMAIŅAS UZ VIENU VAI OTRU PUSI, tad bieži tā ir reakcija uz kādu ļoti specifisku cilvēku grupu - narcisiem. Narcisiem, un te ir runa par smagāko narcisisma formu - cilvēkiem ar narcistiskiem personības traucējumiem, ir spēja otru cilvēku sagraut enerģētiski, kas visbiežāk rezultējas ar vairogdziedzera darbības traucējumiem un vielmaiņas izmaiņām. Ja jums ir lielas svara izmaiņas, jūs nespējat koriģēt svaru un iegūt vēlamo, ir vērts ieskatīties sevī, lai saprastu, kādus cilvēkus jūs pievelkat un pieturat savā tuvumā. Tas ir stāsts par jums nevis par viņiem, un to ir vērts zināt un risināt.
JA IEKULIES SITUĀCIJĀS, KAS ATKĀRTOJAS un tev tas nepatīk, un rezultātā tev jautājumu ir vairāk nekā skaidrības, tad problēma visticamāk nav apkārtējos. Pirms vainot kādu citu, ir vērts noskaidrot, vai tevī nav kaut kas tāds, kas attiecīgos cilvēkus pievelk vai attiecīgās situācijas izraisa. Runa ir par attiecībām – ar partneri, draugiem, vecākiem, darbā… Ļoti iespējams, ka tevī ir kāda sena uzvedības “programma”, kura pie zināmiem apstākļiem izpeld no zemapziņas un sāk autonomi darboties. To ir vērts noskaidrot un atrisināt.
JA SAJŪTIES BEZIZEJĀ, nespēj tikt galā ar nomācošajām un destruktīvajām emocijām un piezogas doma par depresiju - nebāz galvu smiltīs kā strauss, neizliecies, ka viss ir labi! Tā vietā pievērst uzmanību sev un uztaisi lielo rudens tīrīšanu prātā un sajūtu pasaulē. Var gadīties, ka tādējādi tu sastapsies ar sen novecojušiem principiem un pieņēmumiem, kas varbūt ir tavi, bet varbūt arī sveši. Un tie sen jau vairs nesaskan ne ar tavu dzīves virzību, ne ar tavām vēlmēm un attīstību. No iesprūduma ir jātiek ārā, lai bezizejā neapaugam ar sūnām. Tīrīšanu palīdzēt veikt var arī Spoguļošanas metode - tu būsi kopā ar cilvēkiem, kas iedvesmo un atbalsta. Lai ražens un produktīvs rudens laiks!
JA SAVAS INTERESES, SAVAS VĒLMES UN LABSAJŪTU LIEC PĒDĒJĀ VIETĀ, augstāk stādot apkārtējo vajadzības, ja daudz labāk saproti, ko vēlas citi, bet nav skaidrs, ko gribi pats – to patiešām vērts risināt.
Bieži vien bērnībā pārciestu manipulāciju un sen aizmirstu negāciju dēļ mēs nolemjam atteikties no sava Es, no savas gribas un paša spriedumiem – it kā vispārēja labuma vārdā. Mēs gribam būt visiem ērti, taču rezultātā jūtamies nemīlēti, nenovērtēti, vientuļi un toksiski. Attiecības veidojas greizas, darba dzīve – bezjēdzīga, veselība – arvien sliktāka. Noliedzot sevi, mēs arvien no jauna radām pasauli, kurā mūsu nav. Pasauli, kurā nav vietas nekam gaišam un cilvēcīgam.
Spoguļošana ļauj atpazīt šīs destruktīvās programmas un tās koriģēt.
DAŽKĀRT MUMS IR SAJŪTA, KA NEDZĪVOJAM SAVU DZĪVI. Un, patiesi, mēs esam novirzījušies no savas īstās dzīves takas un dzīvojam “paralēlu dzīvi”. Ne tās studijas, ne tie darbi, ne gluži mani cilvēki apkārt utt. Gribam saldējumu, bet ēdam žāvētu vistu. Lieta tāda, ka ne uzreiz mēs novirzījāmies no sava dzīves ceļa. Bija sērija ar lēmumiem, kas izrādījās nosacīti kļūdaini. Svarīgi atmiņās atrast šos pagrieziena punktus un šos lēmumus. Vēl svarīgāk ir saprast, kādēļ es toreiz izdarīju tā? Tātad manī ir kāda destruktīva programma, kuru svarīgi atpazīt, zināt un risināt. Tā es nokļūšu atpakaļ pie sevis.
Andis Geste
Spoguļošanas moderators
JA NESPĒJ PIETIEKAMI KONTROLĒT SAVU AGRESIJU pret bērniem vai citiem tuviem cilvēkiem, ja viņu klātbūtnē dusmojies, apvainojies, raudi, “psiho” un tamlīdzīgi uzvedies, to ir vērts atrisināt. Šādos brīžos tu izlido no mammas, tēta vai partnera lomas. Iespējams, pēc tam pat jūties vainīgs un pārmet sev. Tas norāda uz iekšēju konfliktu, kur viens no aspektiem ir negatīvi transformēta agresijas plūsma. To vajag sakārtot. Agresija cilvēkam ir nepieciešama, bet to jāprot adekvāti lietot.
Lai skaistu sajūtu piepildīts laiks!
Ja notiek nepatīkama situācija, mums ir milisekundes, pirms mēs aizsvilstamies un ieejam nekontrolējamā emocionālā skrējienā. Šajās milisekundēs mums ir iespējams sevi savaldīt un turpināt situāciju mierīgi, cilvēcīgi, nenodarot sev un citiem postu. Ja bieži aizsvilstamies, izejam no rāmjiem, nespējam sevi kontrolēt, tad kaut kas sevis savaldīšanas un pasargāšanas mehānismā ir nojucis. Tas ir saistīts ar to, ka nav iekšējo tēlu, kas mūs pasargā, bet tieši pretēji - ir saradušies iekšējie kūdītāji, kas tikai to vien gaida, lai jūs izvirstu agresijā. Šo ir vērts zināt un risināt. Labi panākumi ir Spoguļošanai. Tā sakārto iekšējos tēlus.
KO NOZĪMĒ MĪLĒT? Ja neesi īsti drošs par to, vai mīli sevi, vai spēj mīlestību dot partnerim, saviem bērniem un citiem, tad to ir vērts sakārtot. Mums katram mīlestība ir pieejama un mēs katrs spējam to dot. Tā vienkārši. Bez nosacījumiem. Taču dzīves laikā, īpaši bērnībā un jauneklības gados, mēdz atgadīties notikumi, kas šo mīlestības plūsmu traumē vai pat nobloķē līdz minimumam. Un tad mēs aizveramies mīlestībai, baidāmies no sāpēm, meklējam mīlestības avotus tur, kur to nemaz nav. Rezultātā dzīvojam tikai daļēji, tā pa pusei. Mīlestība, tāpat kā ūdens, ir dzīvības un dzīves pamatā. Var jau dzert kolu, bet ūdens ir tīrāks un īstāks. Ja tev ir sajūta, ka ar mīlestības plūsmu Tevī viss nav labākajā kārtībā, tad ir vērts saprast, kāpēc un to atrisināt.
JA ESI BIJIS ATTIECĪBĀS, KAS IEDRAGĀ TAVU PAŠVĒRTĪBU, šķiršanās bijusi ne vienu reizi vien un attiecības atkal atjaunotas, bet reālu izmaiņu savstarpējā saskarsmē nav, ar prātu saproti, ka attiecības ir toksiskas, bet izbeigt nav spēka, katru reizi atkal un atkal krīti atpakaļ solījumu un cerību jūrā... to ir vērts risināt.
Visticamāk, ka arī nākošās attiecības, kuras mēģināsi uzsākt un turpināt, pēc laika paliks disfunkcionālas un šķitīs, ka atkārtojas vecais scenārijs, tikai personāži citi un ar šādām tādām izmaiņām. Ja vispār uzdrošināsies atļaut sev vēl kādreiz piedzīvot partnerības burvību.
IZKĀPT ĀRPUS SAVAS KOMFORTA ZONAS laiku pa laikam ir svētīgi, tomēr noteikti vērts arī iepazīt tuvāk pašu komforta zonu. Ne tikai tādēļ, lai apstaigātu robežas un saprastu savas attiecības ar galējībām. Daudz būtiskāk ir iemācīties atpazīt pašam savu labsajūtas spektru, zināt un pieņemt to. Izkopt, audzēt lielāku un plašāku. Ja esam komfortā ar sevi, varam daudz vieglāk atbrīvoties no dažādiem pārprastiem pienākumiem, no savām un citu cilvēku ilūzijām par to, kā ir pareizi, kā nepareizi.
Jo labāk pazīsim sevi, jo vienkāršāk un dabiskāk spēsim uzņemties atbildību par savu dzīvi un labsajūtu.
Ja dzīvē ILGSTOŠI NEKO NEGRIBAS UN NERODAS JAUNAS IDEJAS, ko dzīvē iesākt, kādēļ tas tā ir? Pirmām kārtām, tas nav normāls stāvoklis. Normāli ir gribēt. Iemesli šāda veida apātijai ir divi. Var nospēlēt katrs atsevišķi vai abi kopā. Pirmais iemesls ir tas, ka pasaule pārāk bieži dzīvē ir teikusi “Nē!” un cilvēks sāk neapzināti bloķēt paša gribēšanas impulsus. Otrs iemesls - ir pārsniegts uzsākto un nepabeigto lietu limits. Piemēram, gribējāt iemācīties spēlēt ģitāru - uzsākāt, bet nepabeidzāt, gribējāt kļūt par balerīnu, bet nekļuvāt utml. Psihe tad arī sāk bloķēt jaunas lietas, jo tik vai tā nepabeigsiet. Abi šie iemesli ir jāapzina un jārisina. Tam ļoti palīdz Spoguļošana.
JA TEV ŠĶIET, KA TEV NEKAS NESANĀKS un tādēļ neuzsāc neko jaunu, piemēram, baidies mainīt darbu, uzsākt kādu projektu vai baidies mīlēt, to nepieciešams atrisināt, jo tā faktiski ir iestrēguma situācija. Iespējams, kāda pagātnes neveiksme vai neveiksmju sērija ir nobloķējusi tavu izaugsmes un attīstības spēju. Tāpat ir iespējams, ka kāds tagadnes vai pagātnes tēls aptur tevi, skandinot, ka tu jau nevarēsi, tas nav priekš tevis un tamlīdzīgi. Rezultātā tu, iespējams, atkārtoti kāp uz grābekļa, baidies kļūdīties vai nezini, ko ar kļūdām darīt. Tas nobremzē tevi un tu ilgstoši paliec iekšējā konfliktā ar visām no tā izrietošajām neveselīgajām sekām. Nevelc garumā – atrisini savu iestrēgumu!
ATKĀRTOŠANA UN REGULARITĀTE uztur pie dzīvības visus procesus – gan mūsu labos un sliktos ieradumus, gan veidu, kā uztveram pasauli un ar to mijiedarbojamies. Ja savus izturēšanās paradumus vai uztveres šablonus vēlamies mainīt, no sākuma vērts izpētīt, cik bieži un kādos apstākļos tos atkārtojam. Tādā veidā mēs ne tikai vairāk uzzinām par sevi un kļūstam apzinātāki. Izpētot sevi, mēs vairojam savu spēku un pārliecību, bet pozitīvās pārmaiņas mūsos un ārējā pasaulē līdzi nes vieglumu un brīvības sajūtu.
Ja savā dzīvē, sevišķi kā bērns, esat bijuši bērēs, kur cilvēks miris ‘ārpus kārtas’, kad viņa paša vecāki viņu glabā, vai pašnāvnieka, vai traģiski bojā aizgājuša cilvēka bērēs, tas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz psihi un dzīvi. Mēs paši pat to nepamanām. Sevišķi smagu ietekmi uz mums atstāj sērojošu vecāku redzēšana. Tas sagrauj iekšējā bērna uzticību dzīvei, ka vecāki mūs vienmēr pasargās. Pazūd bāziskā uzticēšanās pasaulei. Un pretēji - viens no bāziskās nedrošības sajūtas iemesliem var izrādīties tieši šādas bēres, kuras kā faktu sen jau esam aizmirsuši. Tas neattiecas uz ‘gaišajām’ bērēm, kad cilvēks aiziet savā nāvē, savā laikā un secīgi. Šo ir vērts zināt un risināt.
JA TEV IR GRŪTĪBAS IZDARĪT IZVĒLI – tu pamani, ka bieži iestrēdz iekšējos jautājumos – “Izvēlēties šo vai to?”, “Darīt tā vai šitā?”, tas liecina par bloķētiem izvēles mehānismiem un veselīgas attieksmes trūkumu pret iespējamajām kļūdām. Visticamāk, tavā galvā ir “ieperinājušies” vērtētāji un sodītāji, kas tavā vietā regulē tavu dzīvi. Tu neapzināti tiem pakļaujies un pēc būtības atrodies iekšējā konfliktā, kur savā starpā konfrontē tavas patiesās vēlmes un citu cilvēku tīši vai netīši uzspiestās vērtības. Ir vērts šo stāvokli sevī atrisināt, lai dzīvē ienāktu lielāks vieglums un prieks.
Didzis Jonovs
Spoguļošanas moderators
JA GALVĀ MUDŽ DOMAS, tās nomoka dienā un neizdodas apstādināt pat naktīs, ja domas sāk pāraugt nepatīkamās sajūtās sirds vai saules pinuma rajonā vai rodas vēlme saslimt un nolīst no visiem aliņā, tad steidzami ir jāmeklē šo izjūtu cēloņi. Iespējams, pat zini, ka tas ir sācies, piemēram, pēc konflikta ar priekšnieku vai kādu no tuviniekiem. Iespējams, pat saproti, ka esi kļūdījies vai neesi izdarījis, ko solīji, taču iekšējais domu spiets un nepatīkamās sajūtas nerimstas.
JA DZĪVE ŠĶIET ZAUDĒJUSI VIRZIENU, bet prieka un aizrautības vietā nācis drūmums un nolemtības sajūta, vērts izpētīt šo pārmaiņu iemeslus. Reizēm pamatu zem kājām spējuši izsist it kā pavisam nenozīmīgi notikumi nesenā pagātnē, reizēm iemesli ir dziļāk un sakņojas senākos pārdzīvojumos. Jebkurā gadījumā vērts vēlreiz atskatīties uz savu dzīves gājumu, ieskatīties sevī un sakārtot iekšējo sajūtu pasauli. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir Spoguļošana.
JA TEV NAV LAIKA SEV - piemēram, lai atpūstos, lai rūpētos par savu fizisko labsajūtu un izskatu, lai nodarbotos ar saviem hobijiem un citām interesēm, un tā vietā tu pazūdi darbā vai radinieku un citu cilvēku problēmu risināšanā, tu nodari sev pāri. Neizbēgami pieaugs stresa līmenis, neapmierinātība ar sevi un citiem, kā arī cietīs tev svarīgas attiecības un veselība. Šos "darbaholisma" un "pasaules glābšanas" patiesos iemeslus ir vērts izpētīt un atrisināt sev par labu. Tā mēs kļūstam veiksmīgāki, ražīgāki, kā arī patīkamāki paši sev un pievilcīgāki citiem.
JA TEVI MOKA GREIZSIRDĪBA, ja izjūti dusmas un bailes, ka cilvēks, kuru it kā mīli, var aiziet pie kāda cita un ja šīs jūtas tevi plosa, tad to ir vērts atrisināt.
Ja kļūsti aizdomīgs, sargājošs un dari visu, lai otrs nevarētu paskatīties uz citu vīrieti vai sievieti, jo šādu partnera rīcību uztver kā tevis pamešanas signālu, tad te vairs nav stāsts par mīlestību. Ir ieslēgušās dziļi apslēptas jūtas - bailes, kuras ir gandrīz neiespējami kontrolēt. Tas automātiski ģenerē vēl veselu plejādi iznīcinošu un agresiju izraisošu emociju. Greizsirdība spiež darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai nodrošinātu uzticību. Tu izmisīgi centies kontrolēt partneri, bet kontrole nogalina uzticību, attiecības un mīlestību. Ja partneris tomēr aiziet, tātad tur mīlestības nav bijis un tur nekas nav maināms.
Spēju uzticēties un nebaidīties tikt pamestam cilvēks iegūst bērnībā. Un kā likums, ja šīs spējas cilvēkam nav, dzīve viņam piespēlē partneri, kas šo iztrūkumu sevī liks ieraudzīt. Tā ir tava izvēle - atstāt visu, kā ir vai arī savu iekšpasauli tomēr sakārtot.
JA DARBI NEIET UZ PRIEKŠU, projekti buksē, bet iedvesmu nomainījis panīkums, šo situāciju vērts izpētīt tuvāk. Un bieži vien izrādās, ka pie vainas ir nevis nelabvēlīgi ārējie spēki, bet gan mūsu pašu iekšējie sabotāžas mehānismi.
Un, ja šāda iekšējā sabotiera klātbūtne ir atklāta, svarīgi ir sevi nevis sodīt, kaunināt vai žēlot, bet gan iepazīt šīs destruktīvās programmas, izprast to pastāvēšanas iemeslus un transformēt konstruktīvā, uz attīstību vērstā darbībā. Spoguļošana ļauj piekļūt dziļākiem motivācijas līmeņiem un piedzīvot pozitīvas pārmaiņas ne tikai iekšējā pasaulē, bet arī ārējā realitātē.
Ja jums bieži ir TRAUKSME VAI CITI VEĢETATĪVIE TRAUCĒJUMI, tādi kā PANIKAS LĒKMES, SIRDSKLAUVES utt, jums ir agresijas spektra traucējumi, kas sagriež otrādi veģetatīvās nervu sistēmas darbību. Šie stāvokļi var būt izteikti nepatīkami. Ar zālēm šo līdz galam izārstēt nevar, jo traucējumiem ir psiholoģisks pamats. Šie stāvokļi pazūd pārsteidzoši ātri un uz neatgriešanos, kad cilvēks, kas no tiem cieš, atrod problēmas sakni. Tā visbiežāk atrodas bērnībā un to noteikti ir vērts risināt. Spoguļošana šajos jautājumos ir efektīva.
KĀPĒC ES DZĪVOJU TĀ, KĀ NEGRIBU? Ja šādu jautājumu sev vairākkārt jau esi uzdevis, tas nozīmē, ka esi nonācis iekšējā konfliktā. Ir tikai divi varianti, kā rīkoties tālāk. Vai nu palikt šajā iestrēgumā un gaidīt, ka konflikts atrisināsies pats no sevis, vai arī - izpētīt situāciju un atrast risinājumu. Ja tomēr izvēlies gaidīt un cerēt, tad noliec sev saprātīgu termiņu - tieši cik ilgi tu gaidīsi. Ja sāks uzdot garīgā vai fiziskā veselība, tad vilkt garumā vēl ilgāk ir jau vardarbība pret sevi. Neatliec! Jebkurš konflikts, ja to kvalitatīvi risina, ir ceļš uz attīstību un pozitīvām pārmaiņām.
JA ESI PIEFIKSĒJIS, KA KĀDU LAIKU ESI AIZDOMĪGS, SKEPTISKS, PIESARDZĪGS UN NEIECIETĪGS, iespējams, to ir vērts risināt. Tu izveido tēlu, kas ir tālu no tavas patiesās būtības - dari visu, lai pierādītu visiem, ka esi stipra personība, kas nekad neļauj nevienam sevi aptīt ap pirkstu, esi neiecietīgs pret citu kļūdām. Tu pat esi gatavs darīt visu, lai tikai nepazaudētu šo stiprā, visu varošā un zinošā tēlu, aizmirstot savas vajadzības un nekad neatklāsi, ka ar kādu situāciju varētu netikt galā vai ir nepieciešama palīdzība no apkārtējiem.
Viss iepriekšminētais var liecināt par to, ka esi kādreiz piedzīvojis nodevības traumu, kā rezultātā uzticēties vairs nevar nevienam un nekad. Un viss ir jātur stingrā kontrolē. Tas rada iluzoru drošības sajūtu, kas visticamāk kādreiz pašķīdīs kā ziepju burbulis.
Janita Andersone
Spoguļošanas moderatore
JA IR GRŪTĪBAS IZTEIKT SAVU VIEDOKLI, bet, aizstāvot savas intereses, pārņem neērtības sajūta un pat kauns, to noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības. Iespējams, traucē kāda neatrisināta bērnības trauma, iespējams, kaklu aizžņaudz kāds nesenāks aizvainojums. Neatkarīgi no iemesliem, par savu nedrošību svarīgi ir ar kādu izrunāties un sajust atbalstu. Tomēr, ja šī grūtība ir hroniska, un jau esi nonācis nepamatoti zemas pašapziņas apburtajā lokā, varbūt ir pienācis laiks apgūt jaunas pieejas darbam ar sevi un iziet Spoguļošanas kursu.
Dažkārt mēs dzīvē ZAUDĒJAM VIRZĪBAS SAJŪTU. Tautas valodā tas nozīmē, ka mēs “iesprūstam”. Patiesībā ar mums notiek pavisam cits process - mums nojūk vērtību skala un līdz ar to - prioritāšu saraksts. Vērtību skala ir cieši saistīta ar prioritātēm. Prioritātes citā vārdā var arī nosaukt par laikā izvērstām vērtībām. Lai izkustētos dzīvē un atjaunotu virzību, ir vērts zināt savas vērtības un prioritātes un risināt tos cēloņus, kas vērtību skalu un prioritātes nobrucina.
JA IEPLĀNOTAIS NENOTIEK, kā domāts, darbi nevedas, bet sadzīvē ienāk negaidīts haoss, nav vērts krist izmisumā vai panikā un notiekošajā kādu vainot. Lai nenogrimtu negatīvo emociju un notikumu mutuļos, svarīgi ir atšķirt savas sajūtas no svešām sajūtām, savas vēlmes no citu cilvēku vēlmēm. Šādos brīžos vērtīgi ir patrenēt novērotāja pozīciju – distancēties un uz notiekošo paskatīties it kā no malas, arī uz sevi. Ja tas neizdodas, ja nezinām, kas esam un ko gribam, pazaudēt sevi un apmaldīties ir pavisam vienkārši. Ja šāda apmaldīšanās sajūta dzīvē ir ieilgusi, vērts meklēt speciālista palīdzību.
Ja ģimenē JŪS BĀRA UN NEMITĪGI KRITIZĒJA, bet jūsu brālis vai māsa bija “zelta bērns”, kurš vienmēr visu darīja ļoti labi, apbrīnojami, ja viņu vienmēr lika par piemēru, jūs izstrādājāt psiholoģiskās aizsardzības, lai pārdzīvotu GRĒKĀŽA LOMU. Bērnībā šīs aizsardzības jūs pasargāja, pieaugušā vecumā tās ļoti traucē dzīvot. Faktiski tās liek jums atgriezties grēkāža lomā. Šīs aizsardzības sevī jāatpazīst un jāatrisina, tas ļoti uzlabo vispārējo emocionālo stāvokli un dzīves kvalitāti kopumā.
JA BIEŽI APRAUDIES un pat īsti nezini, par ko, tas nozīmē, ka neesi precīzi atklājis, kas tev patiesībā sāp, pēc kā patiesībā ilgojies. Šim stāvoklim parasti klātesoša ir žēluma sajūta – reizēm žēl tā kā sevis, reizēm – citus, uzmācas vājuma un bezcerības sajūta un sāk šķist, ka neko nav iespējams mainīt. Patiesībā šī stāvokļa iemesli ir precīzi izzināmi un atrisināmi. Neatliec!
Didzis Jonovs
Spoguļošanas moderators
Ir vērts zināt un celt ārā šos aizlieguma mehānismus, kas darbojas uz pilnu jaudu, un nevar saprast, kāpēc, pat zinot “pareizās atbildes”, tos nevar izslēgt, tie tikai darbojas arvien jaudīgāk, un bezcerība paliek arvien lielāka. Jo viens no lielajiem iemesliem slēpjas tieši aiz šiem mehānismiem. Lai izdodas šos mehānismus izslēgt, dot atļauju sev priecāties un saņemt atbalstu un iespējas no ārpasaules!
Pārmērīgu RAIZĒŠANOS un BAILES PAR SAVIEM TUVINIEKIEM reizēm uzskata par īpašu mīlestības izpausmi, tomēr tā nav. Privātīpašnieciska vēlme kontrolēt otra cilvēka laiku, uzvedību un lēmumus attiecības neuzlabo, savukārt uztraukšanās "ka tikai kaut kas nenotiek" otra cilvēka prombūtnē, ļaunas (reizēm greizsirdīgas) priekšnojautas, dažādu negatīvo scenāriju malšana galvā spēj nogalināt visskaistākās jūtas. Spoguļošana ļauj ieskatīties kontrolējošas uzvedības cēloņos un tos novērst, tādējādi atbrīvojot no nevajadzīgām ciešanām.
Ja jums ir ATKĀRTOJOŠIES SAPŅI, kur līdzīgs sižets ir atkārtojies 5 un vairāk reizes, tas nozīmē, ka jūsos ir kāda fundamentāla dzīves stratēģija, kura ir jānomaina vai jāmodificē. Biežākie scenāriji ir “bēgu, nevaru paskriet, aizslēgt durvis”, “staigāju bīstamos augstumos, piemēram, pa jumta kori”, cunami, zemestrīces, “nevaru pabeigt skolu, augstskolu”, “redzu krītošu lidmašīnu”, “dzīvoju nestabilā mājā” utt. Dažkārt sapņi atkārtojas gadiem un ir aplam mokoši. Sapņi ir simboliski, tie slēpj noskaņas, kas ir patiesā zemapziņas valoda, bet pati zemapziņas valoda ir izcili vērtīga. Spoguļošana lieliski palīdz tai tikt klāt un risināt iekšpasaules konfliktus, par kuriem zemapziņa mūs bieži informē sapņos.
JA ILGSTOŠI TURPINĀS VAI REGULĀRI ATKĀRTOJAS VESELĪBAS PROBLĒMAS, tad ir vērts noskaidrot, vai to neveicina kāds psiholoģisks faktors. Šie faktori visbiežāk ir daļēji vai pilnībā neapzināti un sākotnēji var šķist pat absurdi. Tomēr tos atklājot un novēršot, labāk veicas kaites ārstēšana vai traucējošā ķermeņa reakcija pazūd pavisam. To vajag uzzināt un atrisināt!
MAZVĒRTĪBAS SAJŪTA UN KOMPLEKSI bieži vien saistīti ar bērnībā piedzīvotu mīlestības trūkumu. Un kaut arī bērnības situācijas jau sen palikušas pagātnē, pārliecības trūkums par saviem spēkiem (līdz pat atklātai sevis noniecināšanai!) mēdz sekot kā tumša un smaga ēna, kas liedz justies brīvi un sagandē karjeru un privāto dzīvi arī pieaugušā vecumā. Spoguļošanas metode dod iespēju ne vien "aizrakties" līdz problēmas saknēm, bet arī izlīdzināt pagātnes konfliktus, tādējādi iegūstot lielāku dvēseles mieru un pašapziņu. Noteikti izmēģiniet!
Ja cilvēks SĀK VISUR REDZĒT NOTEIKTU SKAITĻU KOMBINĀCIJAS, piemēram, uz auto numuru plāksnēm skaitļus 22 vai 33, vai uz elektroniskā pulksteņa 11:11 utt., tas norāda uz paaugstinātu trauksmes līmeni, kas izpaužas kā uzmācības jeb obsesīvi-kompulsīvi traucējumi. Cilvēks pats sev šo fenomenu traktē kā īpašu, tādējādi vēl dziļāk maskējot savu trauksmi. Šīs nav īpašas spējas, psihei ir tendence novērst uzmanību no trauksmes avotiem, kurus obligāti ir vērts apzināties un risināt. Atrisinot iekšējos konfliktus un likvidējot trauksmes avotus, kam lieliski palīdz Spoguļošana, pazudīs gan pati trauksme, gan ciparu bezjēdzīgā “redzēšana”, gan cita veida mokošās, uzmācīgās domas.
ENERĢIJAS UN DZĪVESPRIEKA TRŪKUMS ir sajūta, kas var rasties ne tikai no tā, ka par maz ir ticis saules gaismas vai organismā trūkst kāds mikroelements. Šim stāvoklim var būt visdažādākie iemesli jūsu tagadnē vai pagātnē. Tie var jūsu dzīves sparu bloķēt jums pašam grūti pamanāmā veidā. Šo diskomforta sajūtu, gluži tā pat kā jebkuru diskomfortu, ir vērts izpētīt un novērst, jo citādi tas ved mūs pie dziļām psiholoģiskām un veselības problēmām.
JA KĀDĀ DIENĀ PAMOSTIES AR SAJŪTU, KA PROBLĒMAS IR MILZUMS un neredzi tām ne gala, ne malas, un visa apkārtējā pasaule no Tevis kaut ko prasa, bet tev nav ne mazākās nojausmas, kā šīs prasības apmierināt un ja vēl papildus arī stress un māsa Panika nāk virsū, šo ir vērts izpētīt un risināt cēloņus, kāpēc šāds stāvoklis ir radīts. Patiesībā tevis paša radīts. Iespējams tu esi ļāvis pārkāpt savas robežas, lai būtu vajadzības sajūta, un nespēj šo visu vairs apstādināt. Iespējams neproti dzīvot harmoniski pats ar sevi, jo dzīvs sajūties tikai paaugstinātas spriedzes apstākļos. Iespējams, tajā brīdī, kad apkārtējās pasaules radītais stress un problēmas atkāpsies, tu beidzot ieraudzīsi sevi un savu dzīvi, no kuras tik rūpīgi bēgi prom. Iemesli var būt dažādi, bet ja šis stāvoklis tomēr traucē un rada diskomfortu, cerams tikai emocionālu, bez veselības traucējumiem, tad ir vērts apzināti doties ceļojumā savā iekšpasaulē un mainīt to. Lai izdodas!
Cilvēka dzīvē ir priecīgas notis, bēdīgas notis, ir arī SLĒPTĀS DEPRESIJAS notis. Kas gan ir slēptā depresija? Tas nav visu cilvēka būtību pārņemošs nepatīkams depresīvs stāvoklis. Tās ir konkrētas, no citām sajūtām izolētas noskaņas, kas kā darvas karote medus mucā bojā kopējo noskaņu. Cilvēkam ir tendence nogrūst šo darvas karoti dziļāk mucā, kur tā ar laiku uzrūgst un tad jau daudz smagāk saindē kopējo noskaņu un dzīvi. Ir vērts atrast šīs izolētās nepatīkamās sajūtas, izpētīt tās un atrisināt šo depresīvo noskaņu cēloņu saknes.
Ja bieži vai konstanti izjūti NEAPMIERINĀTĪBU, tas nozīmē, ka vēlies dzīvot labāk, bet kaut kas tam traucē. Parasti tā ir neziņa, ko un kā darīt, kā arī bailes no pārmaiņām. Neapmierinātība var pat pāraugt vilšanās sajūtā un dusmās (pret sevi vai kādu citu). Šis stāvoklis paralizē un kā akacis purvā velk arvien dziļāk. Cilvēks tad sevi mēģina glābt ar ticību un paļāvību, ka kaut kas atrisināsies pats no sevis. Kaut kas var atrisināties, bet parasti tas ir nepietiekami. Lai patiešām notiktu pozitīvas pārmaiņas, ir lietas labā arī kaut kas jādara. Sākumā lietderīgi ir tikt vaļā no bailēm un neziņas. To vajag un var atrisināt.
JA PIEFIKSĒ sevi SAKĀM un KATEGORISKI NOLIEDZAM tādu jūtu lietderību un vajadzību kā IEMĪLĒŠANĀS, UZTICĒŠANĀS, prieks un piepildījums un ja, ieraugot cilvēku, kuram kādas no šīm sajūtām ir, tas tevī rada neapmierinātību, aizkaitinājumu un vēlmi pierādīt, kaut vai caur joku, ka tas nebūs ilgstoši un rezultāts būs ciešanas un vilšanās, un vispār tas nekam nav vajadzīgs, tam ir vērts pievērst uzmanību.
Mūsu FIZISKO UN MENTĀLO LABSAJŪTU IETEKMĒ ne vien tas, ko domājam vai kā pret sevi un citiem izturamies, bet arī tas, ko ēdam, dzeram – vārdu sakot, uzņemam savā organismā. Ilgstoša stresa situācijas, dzīve nenoteiktības apstākļos stipri "izdedzina" ne vien mūsu nervu šūnas, grauj pašvērtību, bet arī patukšo ķermeņa vitamīnu un minerālvielu rezerves. Izmantosim vasaru – tas ir labākais laiks, kad vērtīgās vielas varam gūt pa tiešo no dabas! Savukārt, ja pieeja dabas veltēm ir ierobežota, iekšējās rezerves nekautrēsimies kompensēt ar uztura bagātinātājiem.
Dzīvē mums ir VAIRĀKI IESPĒJAMIE ĀTRUMI. Mēs varam stāvēt uz vietas. Esam iesprūduši vientulībā, rutīnā, bezjēdzībā utml. Dzīve var joņot un mēs nespējam tikt notikumiem līdz. Dzīve var būt rāma, pat pārāk. Dzīves temps var būt adekvāts. Savu dzīves tempu mēs labi jūtam. Ja tas mūs neapmierina, tātad kādi iekšējie spēki mūs dzen, aiztur vai aptur. Tos ir jēga apzināties, zināt un situāciju atrisināt.
JA ESI VISUR, PIE VISIEM UN ZINI VISU PROBLĒMAS, turklāt tās arī risini, tad neizbēgami radīsies sajūta, ka dzīvo svešas dzīves un sāks zust spēki. Ja tev kāda no šīm sajūtām jau ir, tad tas ir signāls, ka esi nokāpis no sava virzības vektora. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ. Varbūt, lai sasniegtu to, kas patiešām ir tavs, ir jāapstājas un bez bēgšanas jāapstājas un atklāti jāieskatās sev acīs. Jākonstatē, kas ir tas, kas trūkst vai traucē nolikt sevi centrā? Kas ir tās darbības, kas jāveic, lai tu būtu enerģijas pilns un pozitīvs? Iespējams, no šīm darbībām tev gribēsies bēgt, jo tās neizbēgami nesīs izmaiņas tavā dzīvē. Iespējams, tas biedēs, jo tu nezini, kā tas būs un ko tas tev atnesīs...
Šādus procesus vienam veikt mēdz būt sarežģīti un ieraudzīt patieso bildi spēku izsīkumu brīdī ir vēl grūtāk. Tāpēc ir jāpiesaista atbalsta resursi. Nebaidoties parādīties vājam vai nevarīgam. Jo tikai drosmīgie spēj patiekt, ka ir bail un stiprie, ka ir kaut kas, ko tomēr vienatnē nevar izdarīt.
Atbalsta resursi var būt dažādi - tuvinieki, draugi, dažādas pašattīstības metodes un vēl daudzi citi. Kurus izmantot, paliek katra paša ziņā, būtisks ir nodoms, ka dari to sevis labā, lai pēc sevis sakārtošanas ar savām labajām sajūtām jau varētu dalīties ar citiem, ja tāda vēlme būs.
Janita Andersone
Spoguļošanas moderatore
JA PATS NEZINI, KO GRIBI, nespied sevi un nesteidzies ar lēmuma pieņemšanu. Dod laiku vēlmei piedzimt un noformulēties pašai savā tempā un ritmā. Nesaki jāvārdu tikai tāpēc, ka to vēlas kāds cits. Ieklausies sevī, sagaidi impulsu. Savukārt, ja vakuums vēlmju valstībā ir ilgstoša parādība, vērts uzmeklēt speciālista palīdzību.
JA DZĪVĒ RODAS GŪZMAS - gūzma ar neatbildētiem e-pastiem, gūzma ar negludinātu veļu, gūzma ar krāmiem garažā un tiem nav pielietojuma, gūzma ar nepadarītiem darbiem dārzā utt., tas runā par zināmiem fenomeniem. Pirmām kārtām, trūkst enerģijas šīs gūzmas likvidēt. Nav motivācijas un ieinteresētības ar tām krāmēties, jo tur, kur mums ir motivācija un ieinteresētība, tur mēs darbus padarām visnotaļ knaši. Ja rodas gūzmas, tas rāda, ka mēs sevi, zināmu iemeslu dēļ, esam ieveduši dzīves teritorijā, kur mums trūkst enerģija un interese. Tā ir pašdestrukcija, kuru vērts atpazīt un risināt.
Andis Geste
Spoguļošanas moderators
GREIZSIRDĪBA ir neveselīgas pieķeršanās un partnera kontroles pazīme. Dažkārt cilvēki savu greizsirdību attaisno ar kaisli. Tomēr patiesībā kaislei greizsirdību it nemaz nevajag un tā pat kaislei traucē. Tieši tāpat arī nav vajadzīgs kontrolēt otru, ja tu viņu mīli. Greizsirdība norāda uz zināma veida atkarību, nedrošību, uz ievainotu pašcieņu un pašvērtējumu, kā arī rada abpusējas ciešanas attiecībās. Greizsirdībai ir konkrēti, visbiežāk - neapzināti, iemesli. Tos ir iespējams noskaidrot un no tiem atbrīvoties. Spoguļošana ir labs līdzeklis, kas ļauj to veiksmīgi izdarīt.
JA PĒKŠŅI PIEDZĪVO TRAUKSMI ar baiļu sajūtu un neizsakāmu spriedzi brīdī, kad jārealizē jauns projekts vai jāpieņem būtisks lēmums, kā arī tad, ja tas atkārtojas periodiski, iespējams, ka tavā iekšpasaulē ir radies konflikts. Konflikts par to, ko vēlies un ko pieprasa ieaudzinātie uzstādījumi, apkārtējās vides intereses un uzstādījumi. Ja vēl tam pievienojas neticība savām vērtībām un spēkiem, to ir vērts risināt. Iespējams, kādā tavā dzīves posmā ticība saviem spēkiem ir „nogriezta saknē” un tavas vērtības un vajadzības noliktas zemajā plauktā. Cilvēkam ir jābūt pie sevis centrā, jāatgūst spēka sajūta un jāsavienojas atpakaļ ar savu vērtību un vajadzību zonu. Viena no efektīgām metodēm, ar kuru to var izdarīt, ir Spoguļošana. Ceļojot pa savu iekšpasauli ar šīs metodes palīdzību, var veikt izmaiņas un mainīt uzstādījumus, kuri traucē pilnasinīgi dzīvot un gūt panākumus tajās jomās, kurās tiek ieguldīti resursi. Lai veicas un izdodas!
Janita Andersone
Spoguļošanas moderatore
MAZVĒRTĪBAS SAJŪTA UN KOMPLEKSI pāriet, ja mainām mūsu pašu attieksmi pret sevi. Protams, kompleksos un maldīgos spriedumos par sevi mēs iedzīvojamies bērnībā un citos dzīves posmos gūto traumu dēļ. Tomēr to, cik veiksmīgi darbojamies ārējā pasaulē, nenosaka mūsu pagātnes ciešanu apmērs. Jautājums ir, vai spējam adekvāti rīkoties tagadnes situācijās.
Viena no būtiskām šķautnēm veselīgas pašvērtības veidošanā, ko atklājām Spoguļošanā, ir PAŠTĒLS. Kādi vārdi un tēli raisās, kad domāju par sevi? Kā mani uztver ārējā pasaulē? Kāds es pats sev liekos iekšējās sajūtās? Galu galā, mainot mūsu pašu attieksmi pret sevi, mēs mainām arī pasaules attieksmi pret mums.
Lai veicas!
Pēteris Draguns
Spoguļošanas moderators
Ja izjūti PUBLISKAS UZSTĀŠANĀS GRŪTĪBAS,
ja Tevi biedē vai sāpīgi trāpa citu cilvēku negatīvais viedoklis par Tevi vai Tavu darbu,
ja komplimenti un atzinība Tevī rada mulsumu un apjukumu,
ja izjūti trauksmi, kad Tevi filmē vai fotogrāfē,
ja savos sociālo tīklu profilos izvēlies slēpt seju,
tad, visticamāk, Tevī ir ieperinājies kas tāds, kas grauj pašapziņu un pašvērtību.
Ir vērts šo “tarakānu” iepazīt un tikt no tā vaļā.
Cieņā,
Didzis Jonovs
Spoguļošanas moderators
JA PĒKŠŅI SAPROTI, KA NEZINI, KĀ NOKĻUVI NO DARBA MĀJĀS vai kas tevi iepriecināja mazajos dienas notikumos un jau sāk šķist, ka kādreiz zāle bija zaļāka un debesis bija zilākas, jo tu tās redzēji un sajuti, un, šķiet, arī pasaule bija kopumā labāka, tad tā ir zīme, ka esi iestrēdzis vai pat ar pilnu krūti meties kārtējā pagātnes pārdzīvošanā un to, kas notiek šobrīd, palaid garām. Enerģiju atdod notikumiem, kurus vairs izmainīt nespēj, tik vien kā pārdzīvo tos savā galvā atkal un atkal, un šodienai spēki sāk aptrūkties. Rodas sajūta, ka kļūsti toksisks, arī cilvēki sāk izvairīties no tevis un agresija uz dzīvi kopumā pieaug nereālā ātrumā. Ir vērts izpētīt, kas nedod mieru pagātnes notikumos, izreaģēt uzkrājušos agresiju un tikt vaļā no esošajām bailēm doties uz priekšu un ieraudzīt pasauli visā tās krāšņumā. Kāpt ārā no atmiņām par pagātni un uz tām būvētajām ilūzijām par nākotni. Spoguļošana palīdz veikt šo pētniecisko darbu savā pagātnes zonā, aizverot ciet enerģijas sūces un dodot virzību nākotnei jau no veselīgām noskaņām. Atļauj sev piedzīvot prieku jau šodien!
Spoguļošanas moderatore
JA MOKA BEZMIEGS, aiziešana gulēt un iemigšana sagādā grūtības, miegs ir caurs, bet pa galvu maisās tūkstošiem domu, vērts pievērsties tām labajām praksēm, kas situāciju var vērst par labu. Vieniem palīdz galvas izvēdināšana, pastaigājoties vai izskrienoties svaigā gaisā, citiem – karsta vanna, meditācija vai nomierinoša tēja. Tomēr reizēm vērts pievērst uzmanību arī bezmiega domu saturam. Ja savās domās pārcilājam notikušus un nenotikušos pagātnes notikumus, nodarbojamies ar pašpārmetumiem vai citu vainošanu, noteikti vērts meklēt psiholoģiska rakstura palīdzību. Atcerēsimies, ka veselīgs miegs un ķermeņa atpūta diennakts tumšajā laikā ir būtisks priekšnoteikums tam, lai savas dienas vadītu veiksmīgi un jēgpilni.
Dažkārt MĒS DZĪVĒ IZPLŪSTAM UN PAZAUDĒJAM SAVU IEKŠĒJO KODOLU. Tas gadās tad, kad zaudējam savu ritmu. Piemēram, cilvēkam, kas ilgāku laiku ir bez darba, visas dienas kļūst vienādas un ir grūti atšķirt, vai ir trešdiena, vai sestdiena. Top grūtāk koncentrēties uz kaut ko konkrētu. Sāk zust spēki, un cilvēki sāk no izplūduša cilvēka izvairīties. Pamazām pielavās dzīves upura loma. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi atgūt savu personīgo ritmu un atjaunot savu enerģiju. Izplūšanai ir konkrēti iemesli, kurus ir ļoti svarīgi atpazīt un risināt. Spoguļošana palīdz atjaunot ritmu un atpazīt un risināt iekšējos izplūšanas iemeslus.
JA SAJŪTI SALDSĒRĪGAS SKUMJAS, ilgas vai pat bēdas, vērojot, kā daba mostas un hormoni trako, ja gribas skatīties romantiskus seriālus un raudāt, vērts zināt, ka šīs emocijas intuitīvi uztver arī apkārtējie cilvēki – gan darbā, gan personīgajās attiecībās, un tās ir lipīgas! Nesaprotamā veidā emocijas ir vienlīdz lipīgas – kā skumjas, naids, nomāktība, tā arī prieks, entuziasms un mīlestība. Protams, apkārtējo pasauli apzināti gribas aplipināt ar pozitīvajām emocijām! Lai to izdarītu, pašam ir jārada mehānismi, kas šos pozitīvos impulsus mūsos uztur aktīvus ikdienā un palīdz atklāt tavu labāko - pozitīvāko versiju.
JA PAVASARIS ATNESIS STRAUJA LIDOJUMA SAJŪTU vai tieši pretēji – nomāktību, tukšumu un skumjas, šīm garastāvokļa izmaiņām ir svarīgi pievērst uzmanību. Protams, cilvēks ir bioloģiska būtne un pakļauts dabas cikliem, tomēr būtiski ir zināt arī savus personīgos kāpuma un krituma periodus un nebaidīties lūgt palīdzību, ja "mīnusu" periods ieilgst. Jāatceras, ka vienota standarta šo jautājumu risināšanā nav. Viens tiek galā ar dabas veltēm un pašiedvesmu, citam talkā jāaicina farmācija. Jebkurā gadījumā vērts arī ieskatīties sevī, ir ieteicami dažādi terapeitiskie pasākumi. Spoguļošanas metode ļauj apjaust tos mehānismus, kas nosaka mūsu iekšējās sajūtas. Labāk pazīstot sevi, mēs varam būt vērtīgāki gan sev, gan citiem.
Trauksme ir atšķirīga no bailēm. TRAUKSME IR NEPATĪKAMAS NOJAUSMAS, KA KAUT KAS BŪS SLIKTI, bet nav skaidrs, kas un no kuras puses. Trauksme ir ļoti nepatīkamas sajūtas, kas pie tam var būt diezgan pastāvīgas un ilgstošas. Trauksmes avoti ir trīs: bailes no nāves, bailes kļūt nevienam nevajadzīgam un bailes kļūt atkarīgam no citiem. Parasti viens no trim trauksmes avotiem spēcīgi dominē. Šo avotu obligāti ir jāatrod un jāatrisina. Simptomu mazināšana ar prettrauksmes nomierinošajiem līdzekļiem ir pagaidu risinājums, kas nedos ilgtermiņa efektu. Svarīga ir jautājuma risināšanas psiholoģiskā puse, kur lieti palīdz Spoguļošana.
JA NEIZDODAS PIEDOT saviem pāridarītājiem, to vajag atrisināt. Šodien vai pagātnē visticamāk katram ir bijušas kādas pārestības, par kurām saprotam, ka tās ir jāatlaiž, lai pašam paliktu vieglāk. Ir jāpasaka pasaulei – kas bijis, lai ir bijis, bet es dzīvošu tālāk! Apzināmies un varbūt pat esam centušies piedot tiem, kas mūs nepietiekami mīlēja, kas pameta, pievīla, tiem, kuri kliedza, aizliedza, aizvainoja,… tomēr ir gadījumi, kad pamanām, ka tā pa īstam un līdz galam piedot neizdodas. Ka rūgtums par neiegūto vai zaudēto no mums neizgaist. Tas nozīmē, ka aizskartas un cietušas ir mūsu personības dziļākās struktūras. Tās atbrīvot no pārestību radītajām sekām nav iespējams tikai ar apzināšanos, sapratni un vēlēšanos piedot. Ir nepieciešama dziļi emocionāla atbrīvošanās jeb piedošana pa īstam un uz visiem laikiem. To izdarīt ir iespējams un to nevajag bezgalīgi atlikt.
Cieņā,
TEV VĒLMES IR, BET TU TĀS NEREALIZĒ, jo nez kāpēc pietrūkst prieka un iedvesmas sajūtas. Pēc naudas un karjeras tu netiecies, jo „bagātas sievietes ir vientuļas" vai "no bagātiem vīriešiem vajag tikai naudu". Atvaļinājumā doties neuzdrošinies, jo tam vajag naudu, bet „bez smaga, ilgstoša darba labi nopelnīt nevar”. Jaunas attiecības pēc šķiršanās neveido, jo „visi vīrieši/sievietes ir neuzticami un krāpnieki, kā rezultātā ciešanas vien būs”... Ja tev pa galvu jaucas šādi vai tiem līdzīgi uzstādījumi (kas nereti pat nav tava personīgā pieredze), tad to ir vērts zināt un risināt. Šādi iekšējie kontrakti nedrīkst bojāt dzīvi. Gluži pretēji - tu vari un tev pienākas saņemt dzīvē labvēlību, panākumus un mīlestību. Ir normāli, ja attiecībās tu tiecies pēc arvien lielākas mīlestības, un ir pareizi vēlēties lielākus panākumus darbā un vairāk naudas makā. Vēlmes ir mūsu attīstības dzinulis, tāpēc tās jāatbrīvo un jāpiepilda!
JA ATTIECĪBĀS IESTĀJUSIES PARALĪZE UN BEZCERĪBA, partneris kaitina vai arī iestājusies tā stadija, kad vairs pat nekaitina, vērts pārskatīt savas gaidas jeb, kā tagad mēdz teikt – EKSPEKTĀCIJAS. Kādu lomu attiecībās mēs spēlējam paši un kādu sagaidām no otra? Vai scenārijiem, kurus mēs kā pašsaprotamus izspēlējam savās galvās, vispār ir kāds sakars ar otru cilvēku? Vai šis otrs zina, kāda loma viņam / viņai iedalīta, un ir ar to mierā? Situācija risināma vienīgi godīgi izrunājoties – izsakot savas jūtas un bez pārmetumiem uzklausot otru pusi. Taču, ja saruna nevedas vai sāk iet pa apli, kā tas bieži notiek, nevajag kautrēties piesaistīt speciālistu. Rūpēsimies par to, lai attiecības mūs ceļ nevis degradē!
BIEŽA SASKARSME AR PERSONĪGAJĀM NELAIMĒM un arī citu cilvēku neražām nav nejaušība vai vienkārši nelaimīgs liktenis. Cilvēks zemapzināti ir kļuvis par nelaimju magnētu. Krietni vairāk par pusi visu nelaimju notiek ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, aptuveni 1 no 10 cilvēkiem ir nelaimju magnēts. Dažkārt cilvēks šo defektu mēģina pārvērst par efektu, citiem pat lieloties ar savām neražām, klāt piemetot stāstus par citu bēdām. Lai pārtrauktu savu mūžīgo nelaimju sēriju, nepieciešams saprast, kādas zemapzinātās programmas strādā un kam tas ir izdevīgi. Šīs zemapzinātās programmas ir vērts zināt un risināt...
JA BIEŽI JŪTIES VIENTUĻŠ. Varbūt pat apraudies, cik vientuļš. Vai arī – baidies, ka tevi pametīs vai atlaidīs no darba un tāpēc paciet to, ko citādi nebūtu cietis. Tas nozīmē, ka ir apstākļi, kas tev neļauj noturēties pieauguša, nobrieduša cilvēka ādā. Tu kļūsti par savu baiļu un vientulības ķīlnieku. Iespējams, jau jūk kādas tev nozīmīgas attiecības ar draugiem, partneri vai darbā. Iespējams, jau dusmojies uz sevi, ka nespēj situāciju atrisināt un ka neredzi izeju. Jā, no tiem, kas jūtas vientuļi, no tiem, kas neprot sevi aizstāvēt vai baidās, ka viņus pametīs, citi cilvēki izvairās vai pat kļūst pret viņiem neiecietīgi vai viņus izmanto un kāpj uz galvas. Šo situāciju tu vari vērst par labu. Spoguļošanas kurss palīdz saprast šādas situācijas cēloņus un veiksmīgi tos novērst. Rezultātā viss pozitīvi mainās, tieši tā kā tu to vēlējies.
Ja, NONĀKOT KONFLIKTĀ AR TUVINIEKIEM, darba kolēģiem jeb vispār kopumā ar pasauli, tu automātiski pieņem, ka vainīgs esi tu un tavā runā ir bieži sastopami tādi izteicieni kā „man jāvar”, „man vajadzētu”, „man nevajadzētu”, tas norāda uz to, ka uztver sevi kā mazvērtīgu, tādu, kurš neatbilst prasībām un tādu, kurš nevar izdarīt pareizo izvēli. Parādās paštēls ar dominējošu vainas sajūtu, kam nav nekādas izvēles dzīvē un visu nosaka ārējie apstākļi. Iespējams, esi iekļuvis neirožu zonā un ir laiks pārvērtēt iekšējos uzstādījumus. Lielākā eksistences problēma, kas jāatrisina - izšķiršanās, par ko mēs šajā dzīvē esam atbildīgi un par ko neesam atbildīgi. Lai to atrisinātu, jābūt gribai un spējai laiku pa laikam atgriezties pie pašizpētes, kas ne vienmēr ir nesāpīga, bet efektīga gan. Spēju ieraudzīt pasauli un savu vietu tajā var iegūt tikai ar pieredzi ilglaicīgā un veiksmīgā pieaugšanas procesā. Tad var novērtēt savu atbildību pret sevi un pasauli adekvāti.
JA BIEŽI NONĀC SITUĀCIJĀ, KAD NEZINI, KO GRIBI DZĪVĒ, kur ieguldīt savus spēkus un resursus - parasti šādos gadījumos iepriekš ir bijušas daudzas ieceres, kas nav realizētas vai ir realizētas tikai daļēji. Piemēram, cilvēks ir gribējies iemācīties ģitāras spēli, pat nopircis instrumentu, taču muzicēšanas prasme tā arī netika apgūta. Tad nāca franču valoda, tad nepabeigts floristikas pulciņš, aktiermāksla utt. Cilvēka psihe noreaģē ar to, ka nerada jaunas idejas, jo pieredze rāda, ka tās netiks realizētas un būs vilšanās par savu it kā nevarēšanu un nekonsekvenci. Šis ir nepatīkams simptoms, kuram ir dziļāki cēloņi. Tos vērts zināt un risināt... Spoguļošana tieši atklāj šos cēloņus un spēj veiksmīgi tos risināt.
JA KĀDA CILVĒKA TEIKTAIS, kas apšauba tavas domas un uzskatus, pēkšņi sadusmo vai aizkaitina, tas nozīmē, ka ir aizskarti kādi dziļāki slāņi. Šie izteikumi ir skāruši kādu traumatisku pieredzi, kas nav apstrādāta. Tas bieži vien nav tieši par konkrēto sarunas tematu, bet ir daudz dziļāk. Apšaubījums atsvaidzina senas rētas, kuras ir vērts apzināties un atrisināt.
JA PARTNERATTIECĪBĀS PAMANI, KA JŪTIES PARTNERIM KĀ MĀTE vai tēvs, tas nozīmē, ka attiecības buksē un var izjukt. Tas pats sakāms, ja attiecībās jūties kā bērns. Tātad ir izveidojušies apstākļi, kuros izjūk tavs nobriedušais ES, tavs adekvātais vecums. Mazākais, ko vari darīt lietas labā – atgūt pats savu stāju un patiesajam vecumam atbilstošu pašsajūtu. Izprotot un mainot iekšējos apstākļus jeb sevi, visticamāk, mainīsies arī ārējie apstākļi un tavs partneris. Tavs mērķis taču ir attiecības, kurās dominē seksualitāte, romantika, kopīgi piedzīvojumi un kopīgi dzīves projekti – ģimene, māja un citi. Veselīgas attiecības, visticamāk, mums katram ir tādas, kurās partneri ir patstāvīgi un līdzvērtīgi, prot sadarboties un viens par otru rūpēties. Citiem vārdiem sakot – partneru starpā ir nevis vecāku-bērnu, bet gan romantiskā mīlestība. To panākt ir iespējams.
Cieņā,
JA JŪTIES NEVĒRTĪGS un visur sadzirdi pret sevi vērstu kritiku, ja jūti, ka pārāk tiecies pēc apkārtējo pozitīva vērtējuma, esi apjucis, jo grūti pieņemt lēmumus un izdarīt izvēli, tad visticamāk esi pazaudējis savu identitātes sajūtu, esi izšķīdis apkārtējās pasaules problēmās un vajadzībās. Bez citu cilvēku uzslavām un atzinības pašvērtību nevari noturēt, slīgsti mazvērtībā un depresīvās noskaņās. To nevajadzētu atstāt bez ievērības - ir jāsāk atpakaļceļu pie sevis. Ir jātiek galā ar pagātnes parazitārajiem tēliem un situācijām, no kurienes, visticamāk, šīm negatīvajām noskaņām „aug kājas”. Ir jāsakopo savas pašapziņas spēks. Ir jāsasniedz tādu iekšējo stāvokli, kad vairs nav jābēg no sevis, kad ir dziļš, patiess prieks, lepnums par sevi un par saviem sasniegumiem. Tas ir iespējams!
JA KĀDS UZKĀPIS UZ KĀJAS VAI GALVAS, par to vērts paziņot tieši un atklāti, bez metaforām vai asprātīgiem un ļoti trāpīgiem salīdzinājumiem. Pretējā gadījumā bieži gadās tā, ka situāciju tas nemaina, bet aizvien trāpīgākas frāzes galvā maisās vēl ilgi pēc notikušā. Ja gadās nonākt nepatīkamu, šķietami nenovēršamu un nekontrolējamu emociju varā – sadusmoties, apvainoties vai uzvilkties par "sīkumiem", – nenosodi sevi. Tas nepalīdzēs atgriezties komforta zonā. Mācies saglabāt efektivitāti jebkurā situācijā un nekad neļauj emocijām sevi iztukšot.
REGULĀRA SASLIMŠANA AR SAAUKSTĒŠANĀS SLIMĪBĀM ir signāls, ka mūsu imūnsistēma nav pietiekami spēcīga. Psiholoģiskajā ziņā tas norāda, ka neesam savā dzīves teritorijā. Mēs nīkuļojam. Mēs nedzīvojam tur, kur mums patīk, ar tiem cilvēkiem, kurus mīlam un kuri patiesi mīl mūs, mēs nedarām tos darbus, kuri nes gandarījumu. Regulāru slimošanu vēl var uzskatīt par maigu zemapziņas signālu, ka uzvilktas svešas čības. Tālākie signāli varētu būt pulka izteiksmīgāki. Tos nebūtu ieteicams sagaidīt, tāpēc ir vērts šo zināt un laicīgi risināt!
JA IZJŪTI GRŪTĪBAS PATEIKT - NĒ, ja nespēj paprasīt adekvātu samaksu par savu darbu, ja neizdodas panākt, ka tevi ciena un ar tevi rēķinās, tas nozīmē, ka citi tevi izmanto un kāpj uz galvas. Citiem vārdiem – tev neizdodas sevi aizstāvēt. Tā nav tava vaina, šo situāciju ir radījuši kādi tavi dzīves notikumi vai cilvēki pagātnē, kas, izmantojot tavu uzticēšanos, ir “ieborējuši” aizliegumu gribēt, vēlēties un izvēlēties. To var un vajag labot. Mums nav jājūtas vainīgiem, ja sev ko vēlamies. Ir vērts atgūt savu pašcieņu un spēku paņemt no dzīves vislabāko priekš sevis.
JA TEV IR SAJŪTA, KA ESI ATKAILINĀTIEM NERVU GALIEM, viss apkārt kaitina un izraisa dusmu uzliesmojumu, tas norāda, ka tavs emociju trauks nu jau līst pāri malām. To vairs nav iespējams kontrolēt. Emocijas ir tik ilgi uzkrātas, ka enerģijas resurss, lai tās noturētu, ir stipri mazāks par emociju spēku. Ir vērts šo uzkrājumu izrevidēt – jātiek skaidrībā, kuras emocijas atstāt un dalīt pasaulei, un kuras - izreaģēt, atbrīvojoties no tām. Ir jānoskaidro, kāpēc šis uzkrājums izveidojies. Visticamāk, tas ir bijis neapzināts process. To var vērst par labu, skaidri apzinoties, kas noticis un kā gribi justies tagad un nākotnē.
SAVĀ DZĪVĒ PIESAUCOT PĀRMAIŅAS UN TRANSFORMĀCIJU, mēs vienmēr kaut nedaudz ceram uz brīnumiem. Bet vai tiešām esam gatavi tos piedzīvot? Vieni domā, ka pārmaiņas bloķē prāts, pārmērīga racionalitāte. Tomēr prāts, lai cik milzīgu varu tam piedēvētu, nespēj aizturēt brīnumainās un prieka pilnās dzīvības straumes. Jāatzīst, ka milzīga daļa mums dabiski piemītošā radošā spēka un talantu slēpjas aiz bailēm, aizvainojuma un apspiestām dusmām, aiz visa tā, ko par sevi nevēlamies zināt. Tādēļ jo vairāk no sevis slēpsimies aiz labi gribētiem meliem un ērtām puspatiesībām, jo drīzāk būsim gatavi noticēt tiem, kuri apgalvo, ka esam vāji, neveiksmīgi un bezcerīgi.
VIENI UN TIE PAŠI NAKTS SAPŅI mēdz nākt pie mums atkārtojumos. Dažkārt pēc būtības vienu un to pašu sapni ar nelielām niansēm mēs redzam gandrīz katru nakti gadiem. Mēs bēgam, krītam, slīkstam, esam iesprostoti, kāpjam kalnos, apmeklējam vienas un tās pašas vietas, mēģinam aizslēgt neaizslēdzamas durvis utt. Šie sapņi var būt nepatīkami, pat mokoši. Atkārtojošies sapņi vienmēr uzrāda konfliktus mūsos, mūsu personībās. Tos var un vajag atrisināt!
MANA IZVĒLE PIEDER MAN!
Iemesli, kāpēc mums rodas grūtības izdarīt izvēli, uzņemties atbildību par savu mērķu vai sapņu realizāciju, var būt vairāki. Visbiežāk tas ir kāds notikums vai notikumu sērija, kur kāds vai kādi mums tuvi cilvēki ir uzspieduši savus uzskatus vai attieksmi pret to, ko darām, vai pret to, kas atgadījies. „Tu neko nemāki!“, „Tev nesanāks!“, „Tev neko nevar uzticēt!“ , „Tā ir tava vaina, ka tā notika!“,... – lūk, daži bērnībā iesēti uzstādījumi, kas šodien bloķē mūsu spēju pieņemt lēmumus, izdarīt izvēli, nešaustīt sevi par kļūdām jeb kopumā – būt veiksmīgiem.