LŪZUMA PUNKTS KĀ ATSPĒRIENS
Par brieduma gadu pārmaiņām, lai kas tas arī nebūtu. Dzīvē un dabā viss ir ciklisks un tas nav nekas jauns. Kaut kas sākas, attīstās, nobriest, aiziet noslēguma fāzē un mirst. Ar mums tas notiek vairākas reizes dzīves gaitā. Ne gluži fiziskā formātā mirstam, bet emocionāli un dvēseliski no mums tiek paģērēts nobeigt iepriekšējo ciklu un, gribi - negribi, uzsākt jaunu. Katra cikla noslēgumā ir sajūtas par to, ka viss ir beidzies, zaudējuma noskaņa, kas mijas ar tukšumu un bezcerību. Tās mēdz dēvēt par noteikta vecuma krīzēm vai sasaista ar astroloģiju un planētu cikliskumiem, vai tukšās ligzdas sindromiem. Tam pat nav īsti būtiskas nozīmes, kā to sauc. Skaidrs ir viens - tas, kas veidojis līdz šim tavu dzīvi, ir vai nu beidzies vai neder. Nav vairs iedvesmas, mīlestības sajūtas izzūd, nezini, vai kaut kas vēl kādreiz dzīvē sagādās prieku un laimes sajūtu. Nu un, protams, tumšais rudens laiks dara savu.
Ko cilvēks dara? Iekšējais izdzīvotājs izmisīgi signalizē, ka ir jābūt darbībai, izmaiņām un pavisam kaut kam jaunam. Bet prāts tam oponē un zīmē shēmas, kas jādara, vadoties no esošās pieredzes. Tu ej un dari, bet rezultāts nekāds vai galīgi švaks. Izrādās, visu darbību mērķis ir bijis iegūt emocionālu pārdzīvojumu, kurš, diemžēl, vairs nenostrādā ilgtermiņā. Jo tu aizmirsi! Aizmirsi par to, ka, jo ilgāk staigā pa šo pasauli, jo tu vairāk attīsties un prasības ir jau līmeni augstāk. Pret visu.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.